Es gribēju būt arājs, bet kļuvu par stulbi. Nācās uzart sieviešu ēzeļus

Šis vīrs ar izcilu garīgo organizāciju Denijs Manutins vienmēr sapņoja strādāt atklātā laukā, uzart lielu arklu cauri neskartai neapstrādātai zemei, pēc tam dāsni apstādīt to ar dzēlīgajiem kviešiem... arī viņš savulaik vadīja piedzīvojumu ceļu, bet reiz viņš savainoja ceļgalu un tagad tā vietā, lai pa nakti staigātu pa lauku ar zirgu, viņš Dāž jaunas, kalsnas meitenes, caurdurot viņu tievajiem, ciešajiem ēzeļiem ar savu ciema noteku, no kuras nabags čīkst kā labs paklājiņš, un viņu meitenīgie iedobumi ieplaisā visās šuvēs, kad Denijs tās pilnībā piepilda ar savu sēklu